• Krāpšana izsolēs, izpārdošanās, sniedzot maldinošas  ziņas par sevi, uzdodoties par izsoles organizatoriem, viltus priekšmetu tirgotājiem, vai tml.;

• “Phishing” – izmantojot e-pastu, noziedznieki viltus mēģina iegūt e-bankas pieejas kodus u.c. informāciju, maldinot par piederību bankai. Informatīvu materiālu par šo krāpniecības veidu ir sagatavojusi Swedbank, taču tas ir noderīgs un informatīvs jebkuras interneta bankas lietotājam. Ar materiālu varat iepazīties šeit >>>
  
  
• “Nigērijas vēstules” krāpšanas, sūtot SPAM e-pasta vēstules izmantojot maldinošas  ziņas par sevi, piemēram, apgalvojot, ka ir saņemts mantojums, vai nepieciešama starpniecība finanšu darījumu veikšanai, kā arī, ka cilvēks ir laimējis kādā mistiskā (e-pastu adrešu, konkrēta e-pasta pakalpojuma izmantotāju, un tml. loterijā);
  
  
• Darba meklēšana Internetā, cietušajam lūdzot nosūtīt savus datus “darba devējam”;
  
  
• “Spoofing” – personai maskējoties datortīklā, izmantojot citas personas tīkla rekvizītus, būtībā, izlikšanās par citu personu, piemēram attālu paziņu vai tml.;
  
  
• Cietušajam pašam ievadot personīga rakstura informāciju interneta resursos (piem., pieaugušo mājas lapās, fiktīva rakstura interneta veikalos utt.);
  
  
• Lietotāja datorā tiek slēpti instalēta kaitīga programma (tajā skaitā saņemot to kā e‑pasta pielikumu vai arī saņemot to kopā ar failiem, kas pievienoti atvērtajai mājas lapai);
  
  
• „Sniffing” - tā saucamā “paroļu okšķerēšana” - Noziedznieks var veikt datortīklā pārraidīto datu pakešu analīzi ar speciālu programmu, kas strādā šim tīklam pieslēgtā datorā, cenšoties no Interneta pārraidītiem datiem pārtvert vārdus un paroles, ko lietotāji izmanto piekļuvei pie sava konta, kā arī kontu numurus un kodus, kas tiek izmantoti interneta darījumos – norēķinos par pirkumiem vai citādos maksājumos;
  
  
• “Sociālās inženierijas” (“social engineering”) paņēmiens – noziedznieki iegūst datus izmantojot dažādas leģendas, uzdodoties par kāda komersanta darbiniekiem, Interneta pakalpojumu sniedzēju, sociālo aptauju veicēju utt. (var būt veikta gan pa telefonu, gan elektroniski); u.c.
  

• Izmantojiet drošu norēķinu sistēmu (daudzas Interneta timekļa vietas izmanto drošu datu pārraides tehnoloģijas, piemēram, ”Secure Sockets Layer” (SSL protocol) vai „Secure HTTP” (S-HTTP). Šīs tehnoloģijas tiek izmantotas, lai šifrētu personālo un finansiālo informāciju, kura tiks nosūtīta izmantojot Internetu;
  
  
• Strikti un periodiski kontrolējiet naudas plūsmu savām kredītkartēm un debetkartēm, var gadīties, ka kāda legāla pārdevēja norēķinu sistēmā notiek norēķinu karšu informācijas noplūde, pēcāk – nesankcionēta Jūsu naudas līdzekļu izmantošana;
  
  
• Nekādā gadījumā neuzglabājiet norēķinu kartes (kredītkartes) datus, u.c. identitātes datus Internetam pieslēgtā datorā;
  
  
• Pēc norēķiniem nepieciešamās informācijas pārsūtīšanas nekavējoties izdzēsiet visu šo informāciju no tīklam pieslēgtā datora;
  
  
• Norēķinu debetkartes, kuras izmantojat pirkumiem internetā, ir jāpiesaista atsevišķam bankas kontam, kurā tikai pirms pirkuma tiek ieskaitīta nepieciešamā summa;
  
  
• Vēlams nemaksāt par preci (vai pakalpojumu) ar norēķinu, kas paredzētas tikai norēķiniem starp personiski pazīstamām personām, sistēmu palīdzību, piemēram, Western Union, Money Gram vai līdzīgas;
  
  
• Kontaktējieties ar pārdevēju (darba devēju utt.), noskaidrojiet visas detaļas, apskatiet citu pircēju (lietotāju) atsauksmes, izmantojiet tīmekļa meklētājus;
  
  
• Pievērsiet uzmanību kontaktpersonas valstij, uzņēmuma informācijai, izmantotajiem norēķinu veidiem, (piemēram, Āfrikas, Rumānijas tirgotājiem ir liela riska pakāpe), uzņēmuma informācijai ir jābūt skaidrai, ticamai, arī norēķinu veidam ir jābūt kādam populāram resursam;
  
  
• Nekautrējieties prasīt padomu personīgi pazīstamiem un uzticamiem cilvēkiem;
  
  
• Nepārsūtiet paroles un norēķiniem nepieciešamo informāciju ar e‑pasta starpniecību, ja vien netiek izmantota stipra kriptogrāfijas sistēma;
  
  
• Saglabājiet informāciju par veiktajiem pirkumiem (u.c. darbībām) Internetā, tajā skaitā izdrukātā formā.

• Ugunsmūra programmatūras (Firewall) izmantošana un regulāra aktualizēšana (update). Lasīt vairāk, šeit >>>
  
  
• Sarežģītas paroles (vismaz 9 simboli). Lasīt vairāk, šeit >>>
  
  
• Antivīrusu programmatūras izmantošana un aktualizēšana (update). Lasīt vairāk, šeit >>>
  
  
• Svarīgu datu rezerves kopiju veidošana
  
  
• Pārlūkprogrammas pastāvīga aktualizēšana (update)
  
  
• Identitātes datu šifrēšana. Lasīt vairāk, šeit >>>

Krāpnieki visbiežāk var uzdoties par:

• bankām un finanšu institūcijām;
• apdrošināšanas kompānijām;
• tiešsaistes iepirkumu vietnēm (interneta veikaliem);
• tiešsaistes izsoļu vietnēm;
• tūlītējās ziņojumapmaiņas vai tērzētavu vietnēm;
• sociālo pabalstu sniedzējiem un sociālās drošības organizācijām;
• loteriju rīkotāju organizācijām.

Pēdējā gada laikā novērota arī krāpnieku aktivitāte atsaucoties uz Latvijas sludinājumu portālos ievietotiem sludinājumiem, solot par precēm augstākas cenas, taču pēc tam pieprasot segt transportēšanas izdevumus, un tml.

Esiet modri! Apdomājiet vai tiešām kāds vēlētos maksāt divreiz vairāk par preci, ko vēlaties pārdot, vienmēr pārbaudiet informāciju par minētajām kredītsietādēm, norādītajām e-pasta adresēm internetā!

Ja jums ir šaubas, ka konkrētais gadījums varētu būt finanšu krāpniecība, ziņojiet par situāciju mūsu ziņojumu līnijai >>> Mūsu eksperti izvērtēs gadījumu un sniegs jums atbildi, kā rīkoties konkrētajā situācijā!